LV | RU
Manifests
Valde
Statūti
Struktūra
Programma
Pamatnostādnes
4000 zīmju programma
Prezentācija
Politiskā platforma
Ētikas kodekss
Jauniešu organizācijas nolikums
Reģioni
Logo
PAR MUMS
PIEVIENOJIES
Ziņas
Kalendārs
Notikumi
Intervijas
JAUNUMI
Runas
Foto
Video
DIBINĀŠANA
ZIEDOJUMI
VIDEO
GALERIJA
KONTAKTI
 

                              Manifests  


Šo zemi – Latviju – mēs esam saņēmuši kā svētu mantojumu no tēvu tēviem. Citas zemes mums nav. Mēs esam par to atbildīgi. Šajā zemē ir jādzīvo mūsu tautas nākamajām paaudzēm. Tāpēc mēs nevaram palikt pasīvi vērotāji šajā laikā, kas mūsu valstij var kļūt izšķirošs.

Mēs katrs gadu gadiem godprātīgi darījām savu darbu. Un gaidījām, ka arī tautas izvēlētie priekšstāvji tikpat godprātīgi un prasmīgi pārvaldīs valsti. Mēs bijām gatavi piedot un arī piedevām viņu kļūdas un neveiksmes, jo kurš gan nekļūdās?! Taču pašlaik ir pienācis brīdis, kad ilgāk gaidīt nedrīkst. Valsts ir nonākusi pie kritiskās robežas. Ilgāka vilcināšanās vistiešākajā veidā apdraud Latvijas tautas un Latvijas valsts pastāvēšanu.

 Mēs esam uzņēmēji, tautsaimnieki, enerģētiski, izglītības, medicīnas un sociālās jomas speciālisti, profesionāļi drošības jautājumos. Nozaru uzskaitījumu varētu turpināt, bet skaidrs ir viens – mums visiem kopā ir jāatrod izeja no šīs situācijas.

 Mēs esam reālisti un uzskatām par neauglīgām pārdomas, žēlošanos un diskusijas par pagātnē veiktām darbībām un pieļautām kļūdām: „ja privatizācija būtu veikta savādāk, ja Latvija neiestātos Eiropas Savienībā, ja ātrāk būtu pieņemts tāds vai cits likums, ja nebūtu likvidētas cukurfabrikas...” Sarakstu varētu gandrīz bezgalīgi turpināt, bet no gaušanās par grūto likteni nekļūsim ne bagāti, ne laimīgi. Ir jānovelk trekna svītra starp pagātni un šodienu, un jāsāk dzīvot, vadoties no reālās situācijas.

 Mēs esam Eiropas Savienībā. Neanalizēsim lēmumus, kāpēc mēs tur esam, bet atradīsim un izmantosim visas pozitīvās iespējas, ko Latvijai dod šī dalība. Un to nav maz! Galvenais, lai tad, ja kādreiz šī savienība iepriekšējo pretrunu dēļ sairs tāpat kā daudzas citas pirms tam, Latvija svabadā peldējumā dotos stiprāka, bagātāka, attīstītāka nekā iestājoties; ar modernu infrastruktūru, izglītotiem speciālistiem, starpvalstu saitēm un starptautisko attiecību pieredzi.

 Mēs redzam, ka pašreizējā valsts politika visus un visu ved strupceļā uz valsts un tautas iznīcību. Taupība var būt tikums un ceļš uz labklājību. Ja ietaupītais tiek ieguldīts, likts lietā un vairo taupītāja pārticību. Bet taupīšana taupīšanas pēc, mehāniska samazināšana, nedomājot par attīstību, tikai palielina sociālo spriedzi un bezcerību, rada jaunas bezdarbnieku masas, samazina patēriņu un dzīves kvalitāti, deldē valsts ieņēmumus. Īpaši Latvijā, kur valsts sektoram ir ļoti liela loma iekšzemes patēriņā un tautsaimniecības kopumā. Valsts tiek ierauta spēcīgā ieņēmumu un izdevumu samazināšanās spirālē, no kuras nav izejas. Tas ir ceļš uz nāvējošu anoreksiju valsts mērogā.

 Mēs uzskatām, ka nekavējoši jāpārtrauc cilvēku un uzņēmumu terorizēšana ar „bezjēdzīgas taupības” pasākumiem un jāsāk strādāt, lai valsts varētu pelnīt. Lai tuvākajos gados, kad pasaules ekonomika sāks strauji uzplaukt, Latvija izrautos vadošajās pozīcijās, nevis paliktu visiem nopakaļ kā sagrauta un parādu verdzībā slīkstošā bēdu ieleja. Mums ir detalizēts plāns, kā panākt uzplaukumu ikvienā no nozarēm. Bet pirms tam ir jāveic vairākas neatliekamas pārvērtības valsts mērogā.

Latvijā ir zudis kaut kas vitāli svarīgs: nerakstītais līgums starp valsti un tautu. Ikvienā valstī tās pilsoņi atdod valstij tiesības lemt par savām brīvībām un nodokļiem, pretī no valsts saņemot drošību un sociālās garantijas. Parasti ir tā: jo vairāk ierobežojumu un lielāki nodokļi, jo arī valsts uzņemas lielākas rūpes un atbildību. Un otrādi – valstīs ar mazākiem nodokļiem un lielāku brīvību iedzīvotājiem pašiem ir arī lielāka atbildība.

 Latvija līdz šim atradās gandrīz ideālā zelta vidus posmā starp diviem pretpoliem – pilnīgi sociālistisku un liberālu valsti. Taču nupat šajā mehānismā kaut kas ir nopietni sabojājies. Mūsu valsts sāk pārņemt sliktāko gan no sociālisma, gan mežonīgā kapitālisma, nedodot iedzīvotājiem neko no attiecīgās sistēmas priekšrocībām. No vienas puses, tiek palielināti vecie nodokļi un izdomāti arvien jauni, tiek palielināti sodi un aktivizētas valsts represīvās funkcijas, radīti jauni aizliegumi un ierobežojumi. No otras puses, tiek samazināti dažāda veida pabalsti, vājināta sociālā, medicīnas un izglītības sfēra. Likumdošanas izmaiņas darba ņēmēju padara neaizsargātāku.

 Ja valsts šādā veidā noliedz savus pavalstniekus, tad viņi likumsakarīgi noliedz tādu valsti. Un tas jau ir kritiski pašas neatkarīgās Latvijas pastāvēšanai. Mūsu tauta ir izgājusi cauri dažādiem pārbaudījumiem un grūtībām, ir strādājusi, cīnījusies, dzīvojusi pusbadā, uzurpējusies un iznesusi cauri dubļiem un asinīm neatkarīgas Latvijas idejas. Tautas gars nav mainījies, tauta arī tagad ir gatava varoņdarbiem Dzimtenes mīlestības vārdā. Un, zaudējuši cerības šeit panākt jel kādus uzlabojumus, cilvēki dodas svešumā. Tāpēc viens no pirmajiem uzdevumiem ir atjaunot šo „līgumu” starp valsti un tautu, lai cilvēki par Latviju atkal domātu kā par savu valsti. Tad radīsies gan darba prieks, gan entuziasms, un kopīgiem spēkiem tiks rasta izeja no pašreizējās situācijas.

 Mēs nebūsim „vēl viena partija” Latvijas politiskajā spektrā. Latvijā ir pārāk daudz partiju un partijiņu, kas dibinātas tikai to vadītāju ambīciju apmierināšanai un ekonomisko interešu pārstāvēšanai. Pārāk daudz reižu esam mānīti ar „jaunas” un „citas” politikas solījumiem. Mēs uzskatām, ka pēctecīgu, stabilu valsts pārvaldi vislabāk varēs nodrošināt tad, ja Latvijā būs 3 - 5 īstas, tautā plaši pārstāvētas partijas.

 Un neliksim vienādības zīmi starp pašreizējo partiju darbību un šo partiju biedriem. Esošajās partijās kā biedri ir daudzi cilvēki ar gaišām domām galvā un Latviju sirdī. Viņi iegāja politikā kā ideālisti, cerībā īstenot savas idejas un padarīt dzīvi Latvijā labāku. Šie cilvēki ir iestiguši esošās sistēmas purvā, vīlušies tāpat kā mēs visi, turklāt brīdi pa brīdim jūtas bez vainas vainīgi, līdzatbildīgi par „savu” partiju nelietīgajiem darbiem.

 Mūsuprāt, politiskā pagātne nav kauna zīme, kuru var nomazgāt, vienīgi noslīcinoties Likteņupē Daugavā. Politiskā pagātne ir apliecinājums, ka cilvēks nav vienaldzīgs, ka vēlas pats lemt par dzīvi savā Dzimtenē, nevis pasīvi peldēt pa straumi un žēloties par nebūšanām. Tāpēc mēs esam atvērti un aicinām visus, kuriem rūp tautas un Latvijas liktenis, kuri patiešām vēlas smagi un nesavtīgi strādāt valsts labā: PIEVIENOJIETIES MUMS!



 
 
 
   Autortiesības pieder partijai Par Prezidentālu Republiku © 2010 . Visas tiesības aizsargātas.