LV | RU
Manifests
Valde
Statūti
Struktūra
Programma
Pamatnostādnes
4000 zīmju programma
Prezentācija
Politiskā platforma
Ētikas kodekss
Jauniešu organizācijas nolikums
Reģioni
Logo
PAR MUMS
PIEVIENOJIES
Ziņas
Kalendārs
Notikumi
Intervijas
JAUNUMI
Runas
Foto
Video
DIBINĀŠANA
ZIEDOJUMI
VIDEO
GALERIJA
KONTAKTI
 
Einara Grigora runa 
Latvijas republikas Satversmes 2. pantā teikts: „Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.” Bet kāda ir realitāte? Reizi četros gados tiešām vara pieder tautai. Vienu dienu četros gados, jeb piecas dienas 20 gados! Tātad lielāko laika daļu pie varas ir tautas vēlēti indivīdi, kuri pēc vēlēšanām pēkšņi vairs nejūtas tautai piederīgi. Pēc ievēlēšanas tie zaudē mērķu skaidrību un neredzamu iemeslu dēļ pakļaujas šauras grupas interesēm. Savukārt, šaurās grupas atsevišķiem indivīdiem – uzurpatoriem piemīt vēlme kretinizēt valsti... metodiski un neatlaidīgi ...lai visur pa rokai būtu vislielākie kretīni ... tādējādi veidojot valsti pēc sava ģīmja un līdzības. ...bet vara taču pieder tautai, nevis dažiem kretīniem! Iedibinātā politiskā kultūra, kur nav cieņā tādi jēdzieni kā morāle, ētika un sirdsapziņa, ir laba augsne plaukstošajam nihilismam, bezatbildībai, korupcijai un valsts nozagšanai. Rezultāts ir noplicināta un degradēta valsts, satrunējusi ar metastāzēm pārņemta visu līmeņu vara un nabadzīga, izmisusi, cerību zaudējusi tauta.
Daiņa Kalna runa 
Ja medicīnā galvenais ir pareizi novērtēt slimnieka stāvokli, lai zinātu, kā rīkoties. Precīzi tāpat ir arī politikā – bez situācijas novērtējuma nevar būt attīstība.
Aigara Taukuļa runa 
Šodienas dzīves realitāte ir novedusi pie tā, ka esam spiesti veidot jaunu partiju. Jā, varbūt tas ir izmisuma solis, bet neredzu citu izeju, jo vēlāk tādas iespējas var nebūt. Kāpēc? Mūsu politiskā elite Latviju pārdod. Realitātē jau 1/3 trešdaļa Latvijas ir tikai ģeogrāfisks nosaukums. Varas partijas ir ieslēgušas pašsaglabāšanās režīmu un tikai.
Gunta Šēnhofa runa 
Nebiju plānojis nopietni pievērsties politikai, bet tas, kas ir noticis mūsu valstī, jo īpaši pēdējos gados, pārsniedz visas veselā saprāta robežas. Es šos procesus, kas mūsu valsti noveduši līdz katastrofai, sāku uztvert dziļi personiski un - domāju arī jūs visi tā jūtaties, tāpēc stāvēt malā vairs nav iespējams. Latvenergo trīs miljonu afēra deviņdesmitajos gados šķiet kā bērnu spēlīte uz šodienas „Zelta” tilta un tamlīdzīgu projektu fona. Pensionāru apzagšna, „rūpes” par bērniem, skolotāju algas pretstatā uzblīdušajām valsts ierēdņu algām u.t.t.
 
 
   Autortiesības pieder partijai Par Prezidentālu Republiku © 2010 . Visas tiesības aizsargātas.